UPES UN EZERI
Ūdens veido mūsu ainavas upju, ezeru un daudzu veidu mitrāju formā, no kuriem katrs nodrošina dzīvotnes daudzām unikālām augu un dzīvnieku sugām. Piemēram, tekošā ūdenī upēs un stāvošā ūdenī ezeros dzīvo dažādu veidu tipiskas sugas, kas ir pielāgojušās šiem apstākļiem.
Saldūdens ekosistēmām – atšķirībā no sālsūdens ietekmētajām jūras un piekrastes ekosistēmām – ir liela nozīme mūsu ikdienas dzīvē: tās ir dzeramā ūdens, pārtikas un transporta avots; tās mazina plūdus un sausumu; tās atbalsta lauksaimniecību un attīra ūdeni; un tās nodrošina svarīgu vidi atpūtai un izglītībai.
Tomēr mūsu upes un ezerus apdraud daudzi faktori, tostarp piesārņojums un ūdenskrātuvju un aizsprostu būvniecība. Aizsprosti jo īpaši kavē zivju kustību un maina daudzu upju sugu dzīvotnes.
Daudzas saldūdens dzīvotnes un to sugas ir aizsargātas saskaņā ar ES dabas aizsardzības direktīvām – tiesisko regulējumu, ko nacionālajos tiesību aktos iekļāvušas visas 27 Eiropas Savienības dalībvalstis
UPES UN EZERI
Ūdens veido mūsu ainavas upju, ezeru un daudzu veidu mitrāju formā, no kuriem katrs nodrošina dzīvotnes daudzām unikālām augu un dzīvnieku sugām. Piemēram, tekošā ūdenī upēs un stāvošā ūdenī ezeros dzīvo dažādu veidu tipiskas sugas, kas ir pielāgojušās šiem apstākļiem.
Saldūdens ekosistēmām – atšķirībā no sālsūdens ietekmētajām jūras un piekrastes ekosistēmām – ir liela nozīme mūsu ikdienas dzīvē: tās ir dzeramā ūdens, pārtikas un transporta avots; tās mazina plūdus un sausumu; tās atbalsta lauksaimniecību un attīra ūdeni; un tās nodrošina svarīgu vidi atpūtai un izglītībai.
Tomēr mūsu upes un ezerus apdraud daudzi faktori, tostarp piesārņojums un ūdenskrātuvju un aizsprostu būvniecība. Aizsprosti jo īpaši kavē zivju kustību un maina daudzu upju sugu dzīvotnes.
Daudzas saldūdens dzīvotnes un to sugas ir aizsargātas saskaņā ar ES dabas aizsardzības direktīvām – tiesisko regulējumu, ko nacionālajos tiesību aktos iekļāvušas visas 27 Eiropas Savienības dalībvalstis

SALDŪDENS DZĪVOTNES
Saldūdens dzīvotnes visā Eiropā ievērojami atšķiras atkarībā no klimata un ģeoloģiskā stāvokļa. Pastāvīgās ūdenstilpes, kas pastāv visu gadu, galvenokārt atrodas Eiropas ziemeļos un Atlantijas okeāna daļā, savukārt izžūstošas ūdenstilpes, kuras parādās tikai noteiktos gada posmos, ir vairāk raksturīgas Vidusjūras klimatiskajai zonai. Kopumā ES tiek aizsargātas 20 dažādu veidu saldūdens dzīvotnes.
Upes
Upēs ir daudz dažādu dzīvotņu veidu, no kurām 10 ir aizsargātas Eiropas Savienībā. Aizsargātās upju dzīvotnes ir, sākot no aukstūdens boreālā reģiona (ziemeļu) upēm un augstu kalnu kalnu upēm, līdz upēm ar plašām grants gultnēm un ūdenstecēm ar zem ūdens dzīvojošu vai peldošu veģetāciju.
Piekrastes meži ir meži, kas aug pie upēm. Eiropā atkarībā no platības šādi meži var sastāvēt no dažādām koku un krūmu sugām, piemēram, vītoliem, alkšņiem, gobām, ošiem un tamariksiem, kā arī oleandru audzēm un krūmājiem. Šie meži nodrošina vērtīgu barību, pajumti un migrācijas koridorus gan ūdens, gan sauszemes sugām.
SALDŪDENS DZĪVOTNES
Saldūdens dzīvotnes visā Eiropā ievērojami atšķiras atkarībā no klimata un ģeoloģiskā stāvokļa. Pastāvīgās ūdenstilpes, kas pastāv visu gadu, galvenokārt atrodas Eiropas ziemeļos un Atlantijas okeāna daļā, savukārt izžūstošas ūdenstilpes, kuras parādās tikai noteiktos gada posmos, ir vairāk raksturīgas Vidusjūras klimatiskajai zonai. Kopumā ES tiek aizsargātas 20 dažādu veidu saldūdens dzīvotnes.
Upes
Upēs ir daudz dažādu dzīvotņu veidu, no kurām 10 ir aizsargātas Eiropas Savienībā. Aizsargātās upju dzīvotnes ir, sākot no aukstūdens boreālā reģiona (ziemeļu) upēm un augstu kalnu kalnu upēm, līdz upēm ar plašām grants gultnēm un ūdenstecēm ar zem ūdens dzīvojošu vai peldošu veģetāciju.
Piekrastes meži ir meži, kas aug pie upēm. Eiropā atkarībā no platības šādi meži var sastāvēt no dažādām koku un krūmu sugām, piemēram, vītoliem, alkšņiem, gobām, ošiem un tamariksiem, kā arī oleandru audzēm un krūmājiem. Šie meži nodrošina vērtīgu barību, pajumti un migrācijas koridorus gan ūdens, gan sauszemes sugām.
EZERI, LAGŪNAS UN DĪĶI
Ezeri, lagūnas un dīķi ir stāvoša ūdens dzīvotnes, kur dzīvo un ko izmanto daudzas dažādas sauszemes un ūdens sugas. 10 veidu ezeri un dīķi ir aizsargāti ar ES Dzīvotņu direktīvu. Tie ir, sākot no lieliem, dziļiem ezeriem, līdz seklām lagūnām un izžūstošiem dīķiem.
Ezeros, lagūnās un dīķos parasti ir vietēja un unikāla bioloģiskā daudzveidība, un tajos mīt daudz dažādu augu un dzīvnieku sugu, kas ir pielāgojušās stāvošajiem ūdeņiem, tostarp glīvenes, pīļzāle, akmeņzāle, spāres, vienādspārnu spāres, samveidīgie (piemēram, Silurus aristotelis) un purva bruņurupucis (Emys orbiculatis). Tie nodrošina arī vairošanās vietu abiniekiem, piemēram, dzeltenvēdera ugunskrupim (Bombina variegata) un lielajam tritonam (Triturus cristatus). Ezeri un dīķi ir arī svarīgas putnu dzīvotnes, jo īpaši kā pieturvietas un atpūtas vietas migrācijas laikā.
EZERI, LAGŪNAS UN DĪĶI
Ezeri, lagūnas un dīķi ir stāvoša ūdens dzīvotnes, kur dzīvo un ko izmanto daudzas dažādas sauszemes un ūdens sugas. 10 veidu ezeri un dīķi ir aizsargāti ar ES Dzīvotņu direktīvu. Tie ir, sākot no lieliem, dziļiem ezeriem, līdz seklām lagūnām un izžūstošiem dīķiem.
Ezeros, lagūnās un dīķos parasti ir vietēja un unikāla bioloģiskā daudzveidība, un tajos mīt daudz dažādu augu un dzīvnieku sugu, kas ir pielāgojušās stāvošajiem ūdeņiem, tostarp glīvenes, pīļzāle, akmeņzāle, spāres, vienādspārnu spāres, samveidīgie (piemēram, Silurus aristotelis) un purva bruņurupucis (Emys orbiculatis). Tie nodrošina arī vairošanās vietu abiniekiem, piemēram, dzeltenvēdera ugunskrupim (Bombina variegata) un lielajam tritonam (Triturus cristatus). Ezeri un dīķi ir arī svarīgas putnu dzīvotnes, jo īpaši kā pieturvietas un atpūtas vietas migrācijas laikā.
SALDŪDENS DZĪVĀ DABA
Eiropas iekšzemes ūdeņi lepojas ne tikai ar simtiem ūdens augu un zivju sugu, bet arī ar dažādu tādu bezmugurkaulnieku, abinieku, zīdītāju un putnu daudzveidību, kas sava dzīves cikla laikā ir atkarīgi no šiem ūdeņiem. Barības vielu un minerālvielu saturs ūdenī ir svarīgi faktori, lai noteiktu, kuras sugas dzīvo vai ir bieži sastopamas šajās saldūdens dzīvotnēs.
Ūdensputni, tostarp pīles, zosis, gulbji, gārņi, flamingo un dzērves, barojas, vairojas un atpūšas saldūdens teritorijās. Daudzi ūdensputni Eiropā ir migrējoši, piemēram rudais gārnis (Ardea purpurea), kas vairojas Centrāleiropā un Dienvideiropā, bet ziemo tropiskajā Āfrikā.
Arī sārtais flamingo (Phoenicopterurs ruber) vairojas ES. Apmēram 60 procenti tā populācijas ir sastopami Vidusjūras reģiona piekrastes mitrājos, un nozīmīgas ligzdojošas kolonijas ir Francijas Kamargā un Spānijas dienvidos. Sārtie flamingo pārvietojas starp mitrājiem Dienvideiropā un Ziemeļāfrikā, pēdējā minētā ir svarīga ziemošanas vieta un “audzētava” jaunajiem flamingo no Eiropas.
SALDŪDENS DZĪVĀ DABA
Eiropas iekšzemes ūdeņi lepojas ne tikai ar simtiem ūdens augu un zivju sugu, bet arī ar dažādu tādu bezmugurkaulnieku, abinieku, zīdītāju un putnu daudzveidību, kas sava dzīves cikla laikā ir atkarīgi no šiem ūdeņiem. Barības vielu un minerālvielu saturs ūdenī ir svarīgi faktori, lai noteiktu, kuras sugas dzīvo vai ir bieži sastopamas šajās saldūdens dzīvotnēs.
Ūdensputni, tostarp pīles, zosis, gulbji, gārņi, flamingo un dzērves, barojas, vairojas un atpūšas saldūdens teritorijās. Daudzi ūdensputni Eiropā ir migrējoši, piemēram rudais gārnis (Ardea purpurea), kas vairojas Centrāleiropā un Dienvideiropā, bet ziemo tropiskajā Āfrikā.
Arī sārtais flamingo (Phoenicopterurs ruber) vairojas ES. Apmēram 60 procenti tā populācijas ir sastopami Vidusjūras reģiona piekrastes mitrājos, un nozīmīgas ligzdojošas kolonijas ir Francijas Kamargā un Spānijas dienvidos. Sārtie flamingo pārvietojas starp mitrājiem Dienvideiropā un Ziemeļāfrikā, pēdējā minētā ir svarīga ziemošanas vieta un “audzētava” jaunajiem flamingo no Eiropas.
ŪDENS ZĪDĪTĀJI
Eiropas upēs un ezeros mīt arī dažādas zīdītāju sugas, piemēram, labi zināmais ūdrs (Lutra lutra), Eirāzijas bebrs (Castor fiber) un Eiropas ūdele (Mustela lutreola).
Eiropas ūdeļu populācija rietumos kopš 19. gadsimta vidus ir ievērojami samazinājusies. Suga dažviet Centrāleiropā ir pat izmirusi upju dzīvotņu izmaiņu vai izzušanas dēļ, kā arī konkurējot ar Amerikas ūdelēm, kuru izcelsme ir ārpus Eiropas.
Vēl viens rets ūdens zīdītājs, Pireneju desmans (Galemys pyrenaicus), ir sastopams tikai Dienvideiropā (Francijā, Spānijā un Portugālē). Lai gan desmans dod priekšroku strauji plūstošām kalnu upju straumēm, tas dažkārt sastopams arī ūdenstilpēs, kur ūdens plūst lēni, piemēram, kanālos, ezeros un purvos. Diemžēl desmanu populācija dažos apgabalos ir samazinājusies vai pat izzudusi.
ŪDENS ZĪDĪTĀJI
Eiropas upēs un ezeros mīt arī dažādas zīdītāju sugas, piemēram, labi zināmais ūdrs (Lutra lutra), Eirāzijas bebrs (Castor fiber) un Eiropas ūdele (Mustela lutreola).
Eiropas ūdeļu populācija rietumos kopš 19. gadsimta vidus ir ievērojami samazinājusies. Suga dažviet Centrāleiropā ir pat izmirusi upju dzīvotņu izmaiņu vai izzušanas dēļ, kā arī konkurējot ar Amerikas ūdelēm, kuru izcelsme ir ārpus Eiropas.
Vēl viens rets ūdens zīdītājs, Pireneju desmans (Galemys pyrenaicus), ir sastopams tikai Dienvideiropā (Francijā, Spānijā un Portugālē). Lai gan desmans dod priekšroku strauji plūstošām kalnu upju straumēm, tas dažkārt sastopams arī ūdenstilpēs, kur ūdens plūst lēni, piemēram, kanālos, ezeros un purvos. Diemžēl desmanu populācija dažos apgabalos ir samazinājusies vai pat izzudusi.
EIROPAS SALDŪDENS ZIVIS
Eiropas upēs ir vairāk nekā 70 zivju sugas, kuras aizsargā ES Dzīvotņu direktīva. Dažas no tām ir endēmiskas (sastopamas tikai noteiktās Eiropas upēs), piemēram zingele jeb aprons (Zingel asper) un skulpīns jeb asprete (Romanichthys valsanicola), kas sastopama tikai Arges upes baseinā Rumānijā.
Dažas zivis pārvar lielus attālumus. Piemēram, laši ir labi pazīstami ar savu ilgstošo migrāciju augšup no jūras uz saldūdens upēm, kur tie vairojas. Apdraudēto Donavas lasi (Hucho hucho) un Atlantijas lasi (Salmo salar) aizsargā Dzīvotņu direktīva.
EIROPAS SALDŪDENS ZIVIS
Eiropas upēs ir vairāk nekā 70 zivju sugas, kuras aizsargā ES Dzīvotņu direktīva. Dažas no tām ir endēmiskas (sastopamas tikai noteiktās Eiropas upēs), piemēram zingele jeb aprons (Zingel asper) un skulpīns jeb asprete (Romanichthys valsanicola), kas sastopama tikai Arges upes baseinā Rumānijā.
Dažas zivis pārvar lielus attālumus. Piemēram, laši ir labi pazīstami ar savu ilgstošo migrāciju augšup no jūras uz saldūdens upēm, kur tie vairojas. Apdraudēto Donavas lasi (Hucho hucho) un Atlantijas lasi (Salmo salar) aizsargā Dzīvotņu direktīva.
KO ES DARA, LAI AIZSARGĀTU MŪSU UPES UN EZERUS?
Papildus ES dabas aizsardzības direktīvām, kas aizsargā apdraudētas saldūdens sugas un dzīvotnes, ES Ūdens pamatdirektīva (ŪPD), kas pieņemta 2000. gadā, ir vērsta uz visu virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu stāvokļa uzlabošanu visā ES.
ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijā 2030. gadam nesen ir noteikts mērķis līdz 2030. gadam atjaunot vismaz 25 000 kilometru ES upju brīvi plūstošā stāvoklī.
Eiropas Ūdens informācijas sistēma (WISE Freshwater) sniedz informāciju un datus par Eiropas upju, ezeru, gruntsūdeņu stāvokli, problēmas, kas tos ietekmē, un par pasākumiem un darbībām, kas veiktas ūdens vides aizsardzībai.
The Biodiversity information system for Europe is a partnership between
the European Commission and the European Environment Agency.