Natura 2000

APVIENOT SPĒKUS, LAI AIZSARGĀTU EIROPAS DABU

Jau 1960. gados kļuva skaidrs, ka Eiropas dabas stāvoklis pasliktinās. Sugas, kas agrāk bija izplatītas un plaši izplatītas, izzuda, un daudzas dabiskas teritorijas degradējās vai izzuda. Šo postošo ietekmi uz dabu rada urbanizācija, kas vēršas plašumā, un ekonomiskā attīstība, kā arī ar to saistītās izmaiņas zemes un jūras izmantojumā, piesārņojums un infrastruktūras būvniecība.

Pirms nedaudz vairāk nekā 40 gadiem, reaģējot uz iedzīvotāju pieaugošajām bažām, Eiropas valstis sāka sadarboties, lai aizsargātu dabu un saglabātu mūsu dabas mantojumu. Šie centieni prasīja izlēmīgu rīcību, ko regulētu skaidri noteikumi, kurus ievērotu visi. Tā rezultātā Eiropas Savienība (ES) ieviesa īpašus tiesību aktus, lai nodrošinātu visu putnu sugu un visvairāk apdraudēto dzīvnieku, augu un dzīvotņu saglabāšanu, no kuriem daudzi ir unikāli Eiropai un nav sastopami nekur citur pasaulē.

VEIDS, KĀ ES AIZSARGĀ DABU

ES dabas aizsardzības likumdošanas galvenie pīlāri, kurus visas ES dalībvalstis ir pārņēmušas savos nacionālajos tiesību aktos, ir divi Eiropas Savienības tiesību akti, ko dēvē par Putnu direktīvu (1979. g.) un Dzīvotņu direktīvu (1992. g.), kuras abas kopā dēvē par ES dabas aizsardzības direktīvām.

Abās direktīvās ievērota līdzīga un savstarpēji papildinoša pieeja. Tās aizsargā:

1. Dabas teritorijas, kuras ir savvaļas sugu un dzīvotņu mājvietas. Aizsargājamās teritorijas tiek noteiktas atbilstīgi saskaņotiem zinātniskiem kritērijiem. Tās dēvē par Natura 2000 teritorijām un tās kopā veido lielāko aizsargājamo teritoriju tīklu pasaulē.

2. Konkrētas sugas gan Natura 2000 teritorijās, gan ārpus tām.

IZPĒTIET NATURA 2000 TERITORIJAS JEBKUR EIROPAS SAVIENĪBĀ À AR NATURA 2000 TĪKLA SKATĪTĀJU

PLAŠĀKA INFORMĀCIJA IR IETVERTA ZIŅOJUMĀ PAR ES PUTNU UN DZĪVOTŅU DIREKTĪVĀM

VEIDS, KĀ ES AIZSARGĀ DABU

Abās direktīvās ievērota līdzīga un savstarpēji papildinoša pieeja. Tās aizsargā:

2. Konkrētas sugas gan Natura 2000 teritorijās, gan ārpus tām.

IZPĒTIET NATURA 2000 TERITORIJAS JEBKUR EIROPAS SAVIENĪBĀ À AR NATURA 2000 TĪKLA SKATĪTĀJU

PLAŠĀKA INFORMĀCIJA IR IETVERTA ZIŅOJUMĀ PAR ES PUTNU UN DZĪVOTŅU DIREKTĪVĀM

MŪSU DABISKO TERITORIJU AIZSARDZĪBA: NATURA 2000 TĪKLS

Natura 2000 tīkls ir lielākais aizsargājamo teritoriju tīkls pasaulē. Tajā ir aptuveni 27 000 teritoriju 27 ES dalībvalstīs, un pašlaik tā aptver vairāk nekā 18 procentus no Eiropas Savienības sauszemes teritorijas un aptuveni 9 procentus no tās jūras teritorijas. Tīkls aizsargā aptuveni 1500 tipiskas, retas vai apdraudētas dzīvnieku un augu sugas ES.

Lielākā Natura 2000 teritorija ir Mers Celtiques jūras teritorija Francijas Atlantijas okeāna piekrastē, savukārt Grotta della Lovara, kas aizsargā vairākus apdraudētos sikspārņus Itālijas Alpos, ir viena no mazākajām teritorijām. Starp retākajām dzīvotnēm un sugām, ko aizsargā tīkls, ir karsta upju tufa kaskādes dināriskajos Alpos, Eiropas protejs (Proteus anguinus) un Sahāras sīga (Chlamydotis undulata), kas sastopama tikai Kanāriju salās.

Izpētiet Natura 2000 teritorijas jebkur Eiropas Savienībā ar 🠦 Natura 2000 tīkla skatītāju

Uzziniet vairāk Natura 2000 barometrā, Natura 2000 BUJ un citos Natura 2000 datos un kartēs.

MŪSU DABISKO TERITORIJU AIZSARDZĪBA: NATURA 2000 TĪKLS

Izpētiet Natura 2000 teritorijas jebkur Eiropas Savienībā ar 🠦 Natura 2000 tīkla skatītāju

Uzziniet vairāk Natura 2000 barometrā, Natura 2000 BUJ un citos Natura 2000 datos un kartēs.

DZĪVĀS DABAS SAGLABĀŠANA ĀRPUS AIZSARGĀJAMĀM TERITORIJĀM

ES dabas aizsardzības direktīvās ir noteikti arī stingri noteikumi sugu aizsardzībai ārpus Natura 2000 teritorijām. Tie paredz, piemēram, ieviest pasākumus, kas novērš ligzdojošo putnu traucēšanu mežsaimnieciskās darbības laikā vai aizsargājamo zivju sugu nejaušu nozveju komerciālās zvejas laikā.

Direktīvas aizliedz arī savvaļā ārpus Natura 2000 teritorijām plūkt, vākt, griezt, izraut vai iznīcināt aizsargājamos augus. Aizliegta arī savvaļā savāktu dzīvnieku un augu īpatņu turēšana, transportēšana un pārdošana.

Iepazīstieties ar Dzīvotņu direktīvas ietvaros aizsargājamo sugu un Putnu direktīvas ietvaros aizsargājamo savvaļas putnu sarakstu.

DZĪVĀS DABAS SAGLABĀŠANA ĀRPUS AIZSARGĀJAMĀM TERITORIJĀM

Iepazīstieties ar Dzīvotņu direktīvas ietvaros aizsargājamo sugu un Putnu direktīvas ietvaros aizsargājamo savvaļas putnu sarakstu.

KĀ MĒS ZINĀM, KĀDS IR ES DABAS STĀVOKLIS?

Katra ES valsts regulāri vāc informāciju par tās aizsargātajām sugām un dzīvotnēm, lai uzraudzītu to stāvokli. Tas ir būtiski, lai saprastu, kā sugai vai dzīvotnei klājas, ar kādiem apdraudējumiem tā saskaras un kā izstrādāt labākos iespējamos dabas aizsardzības pasākumus. Tas ir arī pamats aizsargāto sugu un dzīvotņu stāvokļa tendenču analīzei visā ES.

Reizi sešos gados ES dalībvalstis šo informāciju nodod Eiropas Vides aģentūrai (EVA). EVA iekļauj informāciju savās datubāzēs (piemēram, Eiropas Dabas informācijas sistēmā (EUNIS)) un publicē ziņojumu “Dabas stāvoklis ES” kā EVA tehnisko ziņojumu, kam pievienots Eiropas Komisijas ziņojums par politiku. Jaunākais ziņojums tika publicēts 2020. gadā, un tajā atklājās, ka lielākajai daļai ar Dzīvotņu direktīvu aizsargāto sugu (63 %) un biotopu (81 %) aizsardzības stāvoklis nav labs.

KĀ MĒS ZINĀM, KĀDS IR ES DABAS STĀVOKLIS?

IZVĒRTĒŠANA – PANĀKUMI UN ATLIKUŠĀS PROBLĒMAS

Saskaņotie centieni saglabāt Eiropas dabas mantojumu ir ļāvuši gūt vairākus sasniegumus:

Dabas aizsardzības nolūkos ES aizsargājamo teritoriju skaits pēdējo 30 gadu laikā ir vairāk nekā trīskāršojies.
Vairāk nekā puse putnu sugu ES tagad ir stabilā stāvoklī, pateicoties aizsardzībai un mērķtiecīgām dabas aizsardzības darbībām, un neraugoties uz ievērojamo ekonomisko izaugsmi pēdējos 40 gados.
Dažas apdraudētas sugas, tostarp Ibērijas lūsis un bārdainais grifs, vairs nav uz izmiršanas robežas.
Arvien izplatītākas kļūst tādas zemes apsaimniekošanas metodes, kas nāk par labu gan dabai, gan cilvēkiem.
Ir uzlabojušās zināšanas par Eiropas bioloģisko daudzveidību, un tā rezultātā tiek veidoti labāki un efektīvāki aizsardzības pasākumi.
ES dabas aizsardzībā ir ieguldījusi miljardiem eiro, piemēram, izmantojot finansēšanas programmu “LIFE”, tādējādi īstenojot dažus no lielākajiem aizsardzības veiksmes stāstiem pasaulē.

Neraugoties uz šo progresu, priekšā ir daudz izaicinājumu. Lai nodrošinātu, ka gan cilvēki, gan daba var uzplaukt, mums ir jānovērš bioloģiskās daudzveidības samazināšanās pamatcēloņi un jāpārdomā, kā mēs ražojam, patērējam un tirgojam preces, lai veicinātu dabas attīstību, nevis to iznīcinātu. Eiropas zaļais kurss un ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam ir nozīmīgi soļi šajā virzienā.

IZVĒRTĒŠANA – PANĀKUMI UN ATLIKUŠĀS PROBLĒMAS

Saskaņotie centieni saglabāt Eiropas dabas mantojumu ir ļāvuši gūt vairākus sasniegumus:

Dabas aizsardzības nolūkos ES aizsargājamo teritoriju skaits pēdējo 30 gadu laikā ir vairāk nekā trīskāršojies.
Vairāk nekā puse putnu sugu ES tagad ir stabilā stāvoklī, pateicoties aizsardzībai un mērķtiecīgām dabas aizsardzības darbībām, un neraugoties uz ievērojamo ekonomisko izaugsmi pēdējos 40 gados.
Dažas apdraudētas sugas, tostarp Ibērijas lūsis un bārdainais grifs, vairs nav uz izmiršanas robežas.
Arvien izplatītākas kļūst tādas zemes apsaimniekošanas metodes, kas nāk par labu gan dabai, gan cilvēkiem.
Ir uzlabojušās zināšanas par Eiropas bioloģisko daudzveidību, un tā rezultātā tiek veidoti labāki un efektīvāki aizsardzības pasākumi.
ES dabas aizsardzībā ir ieguldījusi miljardiem eiro, piemēram, izmantojot finansēšanas programmu “LIFE”, tādējādi īstenojot dažus no lielākajiem aizsardzības veiksmes stāstiem pasaulē.