Kalni

KALNI

Kalni aizņem 29 procentus no ES sauszemes platības. Piecas lielākās kalnu grēdas ir Alpi, Apenīni, Pireneji, Skandināvijas kalni un Karpati. Monblāns Francijas Alpos paceļas 4810 metru augstumā, un tas ir augstākais punkts Eiropas Savienībā.

Lielu daļu Eiropas kalnu apgabalu (apmēram 40 procentus) klāj meži un zālāji, kuros vasarā ganās mājlopi. Lielā mērā nošķirtības dēļ daudzas atlikušās Eiropas neskartās teritorijas atrodas kalnainos reģionos.

Kalni ir mājvieta visdažādākajām dzīvnieku un augu sugām, no kurām daudzas ir pielāgojušās dzīvei ekstremālos apstākļos. Eiropas kalnu apgabalos ir sastopamas vairāk nekā 2500 augu sugu un apakšsugu, un daudzas no tām nekur citur nav sastopamas.

Tomēr kalnu ekosistēmas apdraud zemes pamešana, intensificēta lauksaimniecība, infrastruktūras attīstība un neilgtspējīga izmantošana. Salīdzinot ar ieleju ekosistēmām, kalnu apgabali ir arī jutīgāki pret negatīvo klimata pārmaiņu ietekmi.

KALNI

Kalni aizņem 29 procentus no ES sauszemes platības. Piecas lielākās kalnu grēdas ir Alpi, Apenīni, Pireneji, Skandināvijas kalni un Karpati. Monblāns Francijas Alpos paceļas 4810 metru augstumā, un tas ir augstākais punkts Eiropas Savienībā.

Lielu daļu Eiropas kalnu apgabalu (apmēram 40 procentus) klāj meži un zālāji, kuros vasarā ganās mājlopi. Lielā mērā nošķirtības dēļ daudzas atlikušās Eiropas neskartās teritorijas atrodas kalnainos reģionos.

Kalni ir mājvieta visdažādākajām dzīvnieku un augu sugām, no kurām daudzas ir pielāgojušās dzīvei ekstremālos apstākļos. Eiropas kalnu apgabalos ir sastopamas vairāk nekā 2500 augu sugu un apakšsugu, un daudzas no tām nekur citur nav sastopamas.

Tomēr kalnu ekosistēmas apdraud zemes pamešana, intensificēta lauksaimniecība, infrastruktūras attīstība un neilgtspējīga izmantošana. Salīdzinot ar ieleju ekosistēmām, kalnu apgabali ir arī jutīgāki pret negatīvo klimata pārmaiņu ietekmi.

KALNU DZĪVOTNES

Kalnus raksturo ļoti specifiski vides faktori, piemēram, stāvas nogāzes, sliktas un seklas augsnes un ekstremāli klimatiskie apstākļi. Šo apstākļu lielās vietējās atšķirības izskaidro to, kāpēc dzīvotņu un sugu daudzveidība kalnu apgabalos parasti ir lielāka nekā apkārtējās zemienēs.

No 233 ES aizsargātajiem dzīvotņu veidiem 42 (gandrīz 20 procenti) sastopami tikai vai gandrīz tikai kalnu apgabalos, un vēl 91 dzīvotne atrodama gan kalnu, gan zemieņu apgabalos.

Lai gan gandrīz pusi no mūsu kalniem klāj meži, tajos ir arī daudz dažādu krūmu un zālāju, tostarp Alpu virsāji un zālāji, kā arī akmeņainas dzīvotnes uz klintīm, vertikālām sienām un kalnu grēdām. Kalnos ir arī unikālas saldūdens dzīvotnes piemēram, Alpu ezeri, purvi un avoti, kā arī augstāk – ledāji.

level_2_slide_1

KALNU DZĪVOTNES

Kalnus raksturo ļoti specifiski vides faktori, piemēram, stāvas nogāzes, sliktas un seklas augsnes un ekstremāli klimatiskie apstākļi. Šo apstākļu lielās vietējās atšķirības izskaidro to, kāpēc dzīvotņu un sugu daudzveidība kalnu apgabalos parasti ir lielāka nekā apkārtējās zemienēs.

No 233 ES aizsargātajiem dzīvotņu veidiem 42 (gandrīz 20 procenti) sastopami tikai vai gandrīz tikai kalnu apgabalos, un vēl 91 dzīvotne atrodama gan kalnu, gan zemieņu apgabalos.

Lai gan gandrīz pusi no mūsu kalniem klāj meži, tajos ir arī daudz dažādu krūmu un zālāju, tostarp Alpu virsāji un zālāji, kā arī akmeņainas dzīvotnes uz klintīm, vertikālām sienām un kalnu grēdām. Kalnos ir arī unikālas saldūdens dzīvotnes piemēram, Alpu ezeri, purvi un avoti, kā arī augstāk – ledāji.

level_2_slide_1

KALNU DZĪVĀ DABA

Ar Dzīvotņu direktīvu ES aizsargā 181 dzīvnieku un augu sugu, kas ir saistītas tikai vai gandrīz tikai ar kalniem, un vēl 130 sugas, kas sastopamas gan kalnos, gan zemienēs.

Kalni ir nozīmīgs patvērums apdraudētai dzīvajai dabai, un dažas ļoti īpašas sugas ir sastopamas tikai noteiktās kalnu grēdās, piemēram Tatru strupaste (Microtus tatricus) Karpatu kalnos, Apenīnu ģemze (Rupicapra pyrenaica ornata) Apenīnos vai Alpu salamandra (Salamandra atra) Alpos.

Daudzas augu sugas ir pielāgojušās dzīvei uz kalnu klinšu vertikālajām sienām. Piemēram, plaši pazīstamais ēdelveiss (Leontopodium alpinum) aug lielā augstumā un nogāzēs.

Plēsīgie putni, piemēram, klinšu ērglis (Aquila chrysaetos), baltgalvas grifs (Gyps fulvus) un bārdainais grifs (Gypaetus barbatus), ligzdošanai izmanto kalnu klintis un akmeņainas dzīvotnes.

KALNU DZĪVĀ DABA

Ar Dzīvotņu direktīvu ES aizsargā 181 dzīvnieku un augu sugu, kas ir saistītas tikai vai gandrīz tikai ar kalniem, un vēl 130 sugas, kas sastopamas gan kalnos, gan zemienēs.

Kalni ir nozīmīgs patvērums apdraudētai dzīvajai dabai, un dažas ļoti īpašas sugas ir sastopamas tikai noteiktās kalnu grēdās, piemēram Tatru strupaste (Microtus tatricus) Karpatu kalnos, Apenīnu ģemze (Rupicapra pyrenaica ornata) Apenīnos vai Alpu salamandra (Salamandra atra) Alpos.

Daudzas augu sugas ir pielāgojušās dzīvei uz kalnu klinšu vertikālajām sienām. Piemēram, plaši pazīstamais ēdelveiss (Leontopodium alpinum) aug lielā augstumā un nogāzēs.

Plēsīgie putni, piemēram, klinšu ērglis (Aquila chrysaetos), baltgalvas grifs (Gyps fulvus) un bārdainais grifs (Gypaetus barbatus), ligzdošanai izmanto kalnu klintis un akmeņainas dzīvotnes.

level_4_slide_1

ZĪDĪTĀJI

Eiropas kalnos mīt daudz zīdītāju, tostarp kazas, ģemzes un baltie zaķi. Kalni nodrošina arī patvērumus un koridorus lielajiem plēsējiem, ļaujot tiem pārvietoties no reģiona uz reģionu. Eiropā sastopamas piecas lielo plēsēju sugas: vilks (Canis lupus), āmrija (Gulo gulo), lūsis (Lynx lynx), Ibērijas lūsis (Lynx pardinus) un brūnais lācis (Ursus arctos). Šīs sugas vienmēr ir pastāvējušas līdzās cilvēkiem, taču to pārvaldībai un aizsargāšanai mūsdienās nepieciešami pasākumi, lai risinātu konfliktus ar cilvēkiem, jo īpaši, lai novērstu uzbrukumus mājlopiem.

level_4_slide_1

ZĪDĪTĀJI

Eiropas kalnos mīt daudz zīdītāju, tostarp kazas, ģemzes un baltie zaķi. Kalni nodrošina arī patvērumus un koridorus lielajiem plēsējiem, ļaujot tiem pārvietoties no reģiona uz reģionu. Eiropā sastopamas piecas lielo plēsēju sugas: vilks (Canis lupus), āmrija (Gulo gulo), lūsis (Lynx lynx), Ibērijas lūsis (Lynx pardinus) un brūnais lācis (Ursus arctos). Šīs sugas vienmēr ir pastāvējušas līdzās cilvēkiem, taču to pārvaldībai un aizsargāšanai mūsdienās nepieciešami pasākumi, lai risinātu konfliktus ar cilvēkiem, jo īpaši, lai novērstu uzbrukumus mājlopiem.

KO ES DARA, LAI AIZSARGĀTU MŪSU KALNUS?

Daudzi centieni aizsargāt Eiropas kalnus tiek koordinēti un atbalstīti plašākā Eiropas līmenī. Papildus ES dabas aizsardzības direktīvām, kas aizsargā kalnu sugas un dzīvotnes un veido Natura 2000 tīklu, ES ir arī Alpu konvencijas un Karpatu konvencijas līgumslēdzēja dalībniece. Šīs konvencijas apvieno visas attiecīgās valstis, lai izstrādātu kopīgus mērķus un pasākumus nolūkā aizsargāt dabas un kultūras mantojumu divās no lielākajām kalnu grēdām Eiropā.

Alpu konvencija ir unikāls, juridiski saistošs, ilgtspējību nodrošinošs instruments, kura mērķis ir aizsargāt jutīgās Alpu ekosistēmas, kā arī Alpu kultūras identitāti, mantojumu un tradīcijas nākamajām paaudzēm.

https://www.alpconv.org/en/home/

Karpatu konvencija ir apakšreģionāls līgums, kas veicina ilgtspējīgu attīstību un aizsardzību Karpatu reģionā.

http://www.carpathianconvention.org/

The Biodiversity information system for Europe is a partnership between
the European Commission and the European Environment Agency.

Other European Information Systems