ZĀLĀJI
Eiropas zālāji svārstās no tuksnesim līdzīgām teritorijām dienvidaustrumos līdz mitriem zālājiem un barības vielām bagātām pļavām ziemeļos un ziemeļrietumos. Zālāji ir viena no daudzveidīgākajām ekosistēmām Eiropā; tie var būt mājvieta pat 80 dažādām augu sugām uz kvadrātmetru un tajos ir liela dzīvnieku daudzveidība, sākot no maziem kukaiņiem, putniem un grauzējiem, līdz lieliem augēdājiem.
Zālāji ir būtiski svarīgi lauksaimniecībai un lopkopībai, jo tie nodrošina barību mājlopiem. Dabiskajiem zālājiem ir svarīga loma arī oglekļa saglabāšanā. Lielākā daļa Eiropas zālāju tiek uzturēti, izmantojot to kā ganības vai veicot pļaušanu. Tomēr izmaiņas lauksaimniecības praksē un zemes izmantošanā ir izraisījušas zālāju izzušanu satraucošā ātrumā, padarot tos par vienu no visvairāk apdraudētajām ekosistēmām Eiropā.
Daži dabiskie un daļēji dabiskie zālāji un to dzīvā daba ir aizsargāti saskaņā ar ES dabas aizsardzības direktīvām – tiesisko regulējumu, ko nacionālajos tiesību aktos ieviesušas visas 27 Eiropas Savienības dalībvalstis.
ZĀLĀJI
Eiropas zālāji svārstās no tuksnesim līdzīgām teritorijām dienvidaustrumos līdz mitriem zālājiem un barības vielām bagātām pļavām ziemeļos un ziemeļrietumos. Zālāji ir viena no daudzveidīgākajām ekosistēmām Eiropā; tie var būt mājvieta pat 80 dažādām augu sugām uz kvadrātmetru un tajos ir liela dzīvnieku daudzveidība, sākot no maziem kukaiņiem, putniem un grauzējiem, līdz lieliem augēdājiem.
Zālāji ir būtiski svarīgi lauksaimniecībai un lopkopībai, jo tie nodrošina barību mājlopiem. Dabiskajiem zālājiem ir svarīga loma arī oglekļa saglabāšanā. Lielākā daļa Eiropas zālāju tiek uzturēti, izmantojot to kā ganības vai veicot pļaušanu. Tomēr izmaiņas lauksaimniecības praksē un zemes izmantošanā ir izraisījušas zālāju izzušanu satraucošā ātrumā, padarot tos par vienu no visvairāk apdraudētajām ekosistēmām Eiropā.
Daži dabiskie un daļēji dabiskie zālāji un to dzīvā daba ir aizsargāti saskaņā ar ES dabas aizsardzības direktīvām – tiesisko regulējumu, ko nacionālajos tiesību aktos ieviesušas visas 27 Eiropas Savienības dalībvalstis.

ZĀLĀJU DZĪVOTNES
Dabiskos zālājus veido ekstremāli vides apstākļi, tostarp klimats, augsnes tips un topogrāfiskā situācija, kas neļauj augt cita veida veģetācijai. Daži dabiskie zālāji atrodas kalnu virsotnēs, piemēram, Alpu pļavās, vai stāvās un sliktās augsnēs, kur nevar attīstīties citi augi.
Savukārt daļēji dabiskie zālāji ir radušies vai pārveidoti cilvēku darbības rezultātā, un pēc tam tos uztur, regulāri pļaujot vai aktīvi izmantojot ganībās. Eiropas zemieņu zālāju evolucionārā izcelsme un to lielā sugu daudzveidība nav pilnībā izprotama: daži zinātnieki uzskata, ka šādi zālāji aizvēstures periodā varēja pastāvēt lielu augēdāju, kas tajos ganījās, un meža ugunsgrēku ietekmē, savukārt citi šai idejai nepiekrīt.
ZĀLĀJU DZĪVOTNES
Dabiskos zālājus veido ekstremāli vides apstākļi, tostarp klimats, augsnes tips un topogrāfiskā situācija, kas neļauj augt cita veida veģetācijai. Daži dabiskie zālāji atrodas kalnu virsotnēs, piemēram, Alpu pļavās, vai stāvās un sliktās augsnēs, kur nevar attīstīties citi augi.
Savukārt daļēji dabiskie zālāji ir radušies vai pārveidoti cilvēku darbības rezultātā, un pēc tam tos uztur, regulāri pļaujot vai aktīvi izmantojot ganībās. Eiropas zemieņu zālāju evolucionārā izcelsme un to lielā sugu daudzveidība nav pilnībā izprotama: daži zinātnieki uzskata, ka šādi zālāji aizvēstures periodā varēja pastāvēt lielu augēdāju, kas tajos ganījās, un meža ugunsgrēku ietekmē, savukārt citi šai idejai nepiekrīt.
DZĪVĀ DABA ZĀLĀJOS
ES dabas aizsardzības direktīvas aizsargā daudzas zālājos dzīvojošas sugas, tostarp gandrīz 200 zīdītāju sugas, aptuveni 100 rāpuļu, 88 putnu un vairāk nekā 50 posmkāju sugu.
Zālāju vai stepju putni ir viena no visapdraudētākajām putnu sugām ES. To piemēri ir lielā sīga (Otis tarda), mazā sīga (Tetrax tetrax) un pļavas lija (Circus pygargus). Šie putni ir ļoti atkarīgi no atklātām ainavām, kas padara tos neaizsargātus pret zemes izmantojuma izmaiņām, kuras ietekmē veģetācijas daudzveidību un kukaiņu pieejamību.
DZĪVĀ DABA ZĀLĀJOS
ES dabas aizsardzības direktīvas aizsargā daudzas zālājos dzīvojošas sugas, tostarp gandrīz 200 zīdītāju sugas, aptuveni 100 rāpuļu, 88 putnu un vairāk nekā 50 posmkāju sugu.
Zālāju vai stepju putni ir viena no visapdraudētākajām putnu sugām ES. To piemēri ir lielā sīga (Otis tarda), mazā sīga (Tetrax tetrax) un pļavas lija (Circus pygargus). Šie putni ir ļoti atkarīgi no atklātām ainavām, kas padara tos neaizsargātus pret zemes izmantojuma izmaiņām, kuras ietekmē veģetācijas daudzveidību un kukaiņu pieejamību.
TAURIŅI UN CITI APPUTEKSNĒTĀJI
Zālāji ir ļoti svarīgi tauriņu, bišu un citu apputeksnētāju izdzīvošanai. Apputeksnēšana ir būtiska daudzu augu sugu izdzīvošanai: 80 procenti pasaules kultūraugu vairošanās ir atkarīga no dzīvnieku veiktas apputeksnēšanas, kas nozīmē, ka bez apputeksnētājiem cilvēce gluži vienkārši nevarētu izdzīvot.
Daudzas ES aizsargātās tauriņu sugas ir atkarīgas no noteiktiem zālāju veidiem, un to kāpuru izdzīvošana ir atkarīga no konkrētām augu sugām. Piemēram, skabiozu pļavraibenis (Euphydryas aurinia) ir atkarīgs no viena saimniekauga – pļavas vilkmēles (Succisa pratensis), kas sastopams plaši noganītos zālājos. Lielais mārsilu zilenītis (Maculinea arion) ir atkarīgs no timiāna vai oregano kā saimniekauga.
TAURIŅI UN CITI APPUTEKSNĒTĀJI
Zālāji ir ļoti svarīgi tauriņu, bišu un citu apputeksnētāju izdzīvošanai. Apputeksnēšana ir būtiska daudzu augu sugu izdzīvošanai: 80 procenti pasaules kultūraugu vairošanās ir atkarīga no dzīvnieku veiktas apputeksnēšanas, kas nozīmē, ka bez apputeksnētājiem cilvēce gluži vienkārši nevarētu izdzīvot.
Daudzas ES aizsargātās tauriņu sugas ir atkarīgas no noteiktiem zālāju veidiem, un to kāpuru izdzīvošana ir atkarīga no konkrētām augu sugām. Piemēram, skabiozu pļavraibenis (Euphydryas aurinia) ir atkarīgs no viena saimniekauga – pļavas vilkmēles (Succisa pratensis), kas sastopams plaši noganītos zālājos. Lielais mārsilu zilenītis (Maculinea arion) ir atkarīgs no timiāna vai oregano kā saimniekauga.
MAZIE ZĪDĪTĀJI
Zālājos mīt daudzi mazi zīdītāji, tostarp strupastes, peles un kāmji. Piemēram, Eiropas zemes vāvere jeb susliks (Spermophilus citellus), ar ES Dzīvotņu direktīvu aizsargāta suga, ir mazs zīdītājs, kas sastopams tikai Centrāleiropas un Dienvidaustrumeiropas zālājos, tā dabisko areālu divās daļās sadala Karpatu kalni.
MAZIE ZĪDĪTĀJI
Zālājos mīt daudzi mazi zīdītāji, tostarp strupastes, peles un kāmji. Piemēram, Eiropas zemes vāvere jeb susliks (Spermophilus citellus), ar ES Dzīvotņu direktīvu aizsargāta suga, ir mazs zīdītājs, kas sastopams tikai Centrāleiropas un Dienvidaustrumeiropas zālājos, tā dabisko areālu divās daļās sadala Karpatu kalni.
ES RĪCĪBA, LAI AIZSARGĀTU MŪSU ZĀLĀJUS
Papildus svarīgajam saglabāšanas darbam saskaņā ar ES dabas aizsardzības direktīvām, vairāku citu jaunāko iniciatīvu mērķis ir aizsargāt Eiropas zālājus un no tiem atkarīgās sugas.
ES Apputeksnētāju iniciatīva ir pirmā iniciatīva, kas saistīta ar savvaļas apputeksnētājiem ES. Tajā ir noteikti stratēģiskie mērķi un pasākumu kopums, kas ES un tās dalībvalstīm jāveic, lai novērstu apputeksnētāju skaita samazināšanos ES un veicinātu globālos aizsardzības centienus.
ES Apputeksnētāju informācijas strops sniedz viegli pieejamu informāciju par savvaļas apputeksnētāju sugu aizsardzību ES.
The Biodiversity information system for Europe is a partnership between
the European Commission and the European Environment Agency.