Krasti un jūras

KRASTI UN JŪRAS

Jūras un piekrastes ekosistēmās ir bagāta dzīvības daudzveidība, kas ir būtiska cilvēku labklājībai un iztikai. Tās nodrošina pārtiku un izejvielas, ražo skābekli un piesaista oglekli, novērš eroziju un plūdus, kā arī piedāvā cilvēkiem vietu, kur atpūsties, atgūt enerģiju un iepazīt dabas pasauli. Gandrīz puse Eiropas iedzīvotāju dzīvo piekrastes zonā.

Lai gan mūsu jūras un piekrastes vide ir ļoti nozīmīga, situācija tajā kļūst aizvien saspringtāka. Galveno apdraudējumu starpā ir piekrastes attīstība, piesārņojums, laivu satiksme, pārzveja, sporta un atpūtas aktivitātes, invazīvas sugas, kā arī klimata pārmaiņas.

Eiropas Savienība ir vienojusies par pasākumiem, lai saglabātu mūsu jūras un piekrastes sugas un dzīvotnes, īstenojot ES dabas aizsardzības direktīvas un Jūras stratēģijas pamatdirektīvu – tiesiskos regulējumus, kas visām ES dalībvalstīm jātransponē nacionālajos tiesību aktos.

KRASTI UN JŪRAS

PIEKRASTES UN JŪRAS DZĪVOTNES

Eiropas jūras un piekrastes vide ir ļoti dažāda. ES piekrastē vien ir aizsargātas 39 dažādu veidu piekrastes dzīvotnes, tostarp akmeņainas pludmales, estuāri, lagūnas, sāļie purvi, jūras klintis un 17 veidu kāpas.

SMILŠU KĀPAS

Smilšu kāpas ir garos ES piekrastes posmos. Tās veidojas no nogulumiem, ko krastā pārvietoja plūdmaiņas, veidojot pludmales. Kāpas veidojas, kad nogulumi ir pietiekami tālu iekšzemē, lai plūdmaiņas tos vairs nepārvietotu; tās parasti pārņem un stabilizē veģetācija.

Kāpas ir viena no cilvēka attīstības rezultātā visvairāk apdraudētajām piekrastes dzīvotnēm, un ES tās lielākoties ir sliktā stāvoklī. Jo īpaši ar tūrismu saistītas darbības var izraisīt dabisko piekrastes līniju izmaiņas un kāpu dzīvotņu degradāciju. Kāpas var bojāt arī invazīvās sugas, kas nav vietējās Eiropas kāpās, tās var dominēt un izspiest vietējo floru un faunu.

Coastal and marine habitats

PIEKRASTES UN JŪRAS DZĪVOTNES

SMILŠU KĀPAS

Coastal and marine habitats

Marine habitats: seagrasses, the forests of the sea

JŪRAS DZĪVOTNES JŪRASZĀLES, JŪRAS MEŽI

Arī jūras teritorijās, sākot no stabilas dziļūdens vides, līdz ļoti dinamiskiem piekrastes ūdeņiem, ir bagātīga dzīvotņu daudzveidība. ES jūrās aizsargājamās jūras dzīvotnes ir smilšu sēkļi, posidonijas jūraszāļu audzes, jūras alas, rifi un dziļūdens dzīvotnes, piemēram, zemūdens struktūras, ko veido gāzu izplūdes. Lielākajā daļā šo dzīvotņu ir arī bagātīgas dzīvnieku kopienas. Piemēram, zemūdens pļavas daudziem dzīvniekiem nodrošina mājas, taču arī šī dzīvotne ir apdraudēta.

Marine habitats: seagrasses, the forests of the sea

JŪRAS DZĪVOTNES JŪRASZĀLES, JŪRAS MEŽI

JŪRAS DZĪVĀ DABA

Mūsu jūrās mīt gandrīz 150 aizsargājamo dzīvnieku sugu, tostarp delfīni, vaļi, roņi, jūras bruņurupuči, jūras putni un zivis.

JŪRAS PUTNI

Eiropas jūrās regulāri sastopamas 79 jūras putnu sugas, tostarp Dienvidu lielie vētrasputni, vētrasputni, ganeti, jūraskraukļi, klijkaijas, kaijas, zīriņi un alki. Jūras putni parasti pavada lielu daļu savas dzīves jūrā un izkāpj krastā tikai ar mērķi vairoties. Dažas sugas migrē tūkstošiem kilometru, mūsu piekrastē pavadot tikai daļu gada. Tā tas ir, piemēram, arktisko zīriņu (Sterna paradisaea) gadījumā, kas ir putnu suga ar garāko zināmo migrācijas ceļu. Tie savas Arktikas-Antarktikas migrācijas laikā šķērso visu Atlantijas okeāna piekrasti.

Visi jūras putni ir aizsargāti saskaņā ar ES Putnu direktīvu, un to vidū ir dažas no Eiropas visapdraudētākajām sugām. Viena no tām ir kritiski apdraudētais Baleāru vētrasputns (Puffinus mauretanicus), kam draud izmiršana. Citas sugas ir mazāk apdraudētas, un dažos apgabalos to populācija palielinās, to vidū ir ziemeļu sulla (Morus bassanus), melngalvas kaija (Larus melanocephalus) un sārtais zīriņš (Sterna dougallii).

JŪRAS DZĪVĀ DABA

Mūsu jūrās mīt gandrīz 150 aizsargājamo dzīvnieku sugu, tostarp delfīni, vaļi, roņi, jūras bruņurupuči, jūras putni un zivis.

JŪRAS PUTNI

JŪRAS ZĪDĪTĀJI

Eiropas jūrās ir sastopamas trīsdesmit četras delfīnu, vaļu un cūkdelfīnu – kopā dēvētas par vaļveidīgajiem – sugas. Tās pārstāv 42 procentus no visā pasaulē zināmajām vaļveidīgo sugām, un ietver parasto cūkdelfīnu jeb jūras cūku (Phocoena phocoena), parasto pudeļdeguna delfīnu (Tursiops truncatus) un finvali (Balaenoptera physalus). Daudzas vaļveidīgo sugas ir dziļi nirēji. Spermas valis (Physeter macrocephalus), piemēram, meklējot sev vēlamo barību – milzu kalmāru – var ienirt vairāk nekā 2000 metru dziļumā.

Visi jūras zīdītāji visā ES ir stingri aizsargāti saskaņā ar ES Dzīvotņu direktīvu. ES dalībvalstīm ir jāveic atbilstīgi pasākumi, lai novērstu negatīvu ietekmi uz vaļveidīgo populācijām. Nodrošinot atbilstību ES tiesību aktiem, daudzas valstis ir regulējušas tūrisma aktivitātes, lai novērstu vaļveidīgo traucēšanu. Turklāt, Eiropai apvienojot centienus, ko koordinē Eiropas Vides aģentūra (EVA), dalībvalstīm regulāri jāuzrauga jūras zīdītāju sugu stāvoklis un jāziņo par to. Bez tam ES Jūras stratēģijas pamatdirektīvā ir aplūkota arī noteiktu faktoru, piemēram, zemūdens trokšņa, ietekme uz jūras zīdītājiem.

Marine mammals

JŪRAS ZĪDĪTĀJI

Marine mammals

Marine turtles

JŪRAS BRUŅURUPUČI

No septiņām pasaules jūras bruņurupuču sugām piecas ir sastopamas ES jūras ūdeņos, un tās visas stingri aizsargā Dzīvotņu direktīva. Vidusjūras pludmalēs olas dēj kareta (Caretta caretta) un zaļais jūrasbruņurupucis (Chelonia mydas). Bruņurupuču mātīte pirms olu dēšanas var pārvarēt līdz 12 000 kilometriem un parasti dēj olas tajā pašā pludmalē, kur pati izšķīlusies.

Vēl trīs jūras bruņurupuču sugas viesojas Vidusjūrā un Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu jūrās, jo īpaši ap Madeiru, Kanāriju salām un Azoru salām. Tie ir ādainie bruņurupuči (Dermochelys coriacea), Kempa Ridlija jūras bruņurupuči (Lepidochelys kempii) un knābjainie jūrasbruņurupuči (Eretmochelys imbricata).

Marine turtles

JŪRAS BRUŅURUPUČI

CITI ES CENTIENI AIZSARGĀT MŪSU KRASTUS UN JŪRAS

Daudzi centieni un veiksmīgi pasākumi, lai aizsargātu Eiropas jūras vidi, tiek koordinēti Eiropas Savienības līmenī. Papildus ES Dzīvotņu un Putnu direktīvām, Jūras stratēģijas pamatdirektīva ir īpaši veltīta galveno jūras vidi apdraudošo problēmu risināšanai, lai nodrošinātu mūsu jūru kvalitātes uzlabošanos.

Gadā Eiropas Komisija nāca klajā ar ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģiju 2030. gadam, kuras mērķis ir likvidēt vai samazināt apdraudēto sugu piezveju līdz līmenim, kas ļauj šīm sugām atjaunoties.

Jūras atkritumi ir kļuvuši par nopietnu problēmu daudzām piekrastes un jūras dzīvotnēm un sugām. Eiropas jūras ūdeņos 80–85 procenti jūras atkritumu ir plastmasa (no tiem 50 procenti ir vienreizlietojamie plastmasas izstrādājumi), savukārt ar zvejniecību saistīti priekšmeti veido 27 procentus. Ar ES Direktīvu par noteiktu plastmasas izstrādājumu ietekmes uz vidi samazināšanu tiek ieviesti pasākumi, lai aizliegtu vienreizlietojamos plastmasas izstrādājumus, kuriem ir pieejama alternatīva tirgū, samazinātu plastmasas pārtikas trauku un dzērienu krūžu daudzumu, kā arī noteikti citi savākšanas mērķi plastmasas pudelēm. Šo pasākumu pozitīvajai ietekmei uz jūras vidi vajadzētu kļūt nozīmīgai tuvākajā nākotnē.

ES sniedz finansiālu atbalstu jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un uzlabošanai, izmantojot Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EJZF) un ES programmu “LIFE”. Šo divu programmu ietvaros ir finansēti daudzi veiksmīgi jūras un piekrastes aizsardzības projekti.

Other EU efforts to protect our coasts and seas

CITI ES CENTIENI AIZSARGĀT MŪSU KRASTUS UN JŪRAS

Other EU efforts to protect our coasts and seas

UZZINIET VAIRĀK

Jūras informācijas sistēma Eiropai – WISE Marine nodrošina piekļuvi informācijai un datiem par Eiropas jūru stāvokli, problēmām, kas tās ietekmē, un darbībām, kas tiek veiktas, lai saglabātu jūras vidi.

ES piekrastes un jūras politika un tiesību akti, tostarp Jūras stratēģijas pamatdirektīva, kopējā zivsaimniecības politika un integrētā jūrlietu politika.

““LIFE” un jūras vide” ir publikācija, kurā ir parādīti daži no labākajiem programmas “LIFE” ietvaros finansētajiem projektiem, kuru mērķis ir aizsargāt mūsu jūru un okeānu veselību.

““LIFE” un piekrastes dzīvotnes” ir publikācija, kurā uzsvērti daži no labākajiem programmas “LIFE” ietvaros finansētajiem projektiem, kas ir palīdzējuši atjaunot un pārvaldīt piekrastes dzīvotnes Eiropas Savienībā.